Cik ietekmīgi un ilgtspējīgi ir Latvijas medijpratības projekti?

Latvijā medijpratības tematam uzmanība veltīta pēdējo desmit gadu laikā. Ir radīta virkne medijpratības projektu gan par valsts, gan starptautisku partneru finansējumu, izejot caur vairākām izglītojošā satura veidošanas fāzēm, tostarp, pirmsākumiem, kad būtiskākais bija aizpildīt tukšumu šajā laukā. Taču – cik ietekmīgi un ilgtspējīgi ir medijpratības projekti, kas veidoti pēdējos trīs gados, un kādi ir to galvenie trūkumi? Tas noskaidrots projektu kvantitatīvajā izvērtējumā un to veidotāju aptaujā.

 

Nupat prezentēts Baltijas Mediju izcilības centra pētījums, kas aplūko tendences gan pašu medijpratības sekmēšanas projektu ilgtspējas un ietekmes kvantitatīvajā izvērtējumā, gan to veidotāju izpratnē par projektu ilgtspēju, efektivitāti un ietekmi Latvijā. Tā mērķis ir apkopot projektu publiski pieejamus un pēc iespējas objektīvi nosakāmus rādītājus, lai iegūtu pārskatu par situāciju medijpratības jomā, tādējādi sekmējot turpmāku medijpratības aktivitāšu ilgtspējas un ietekmes uzlabošanu. Rezultāti ir noderīgi, plānojot un īstenojot dažādas medijpratībā izglītojošas aktivitātes.

 

Starp pētījuma izlasē iekļautajiem 27 projektiem un iniciatīvām, kuru rezultātu publiskoti trīs gadu posmā līdz 2023. gada jūlijam, dominē valsts iestāžu (10), akadēmiskās vides (5) un nevalstisko organizāciju (4) īstenotie projekti. Papildus, trim no tiem ir dažādi veidotāji, divus projektus īstenojušas starptautiskas organizācijas, bet trijiem ir individuāls autors.

 

Kādas ir pētījuma atziņas?

 

Nepieciešams vairāk ilgtermiņa pasākumu

No 27 analizētajiem medijpratības projektiem un iniciatīvām vairums (20) ir vienas reizes pasākums. Ir izveidots materiāls, kurš tiek noprezentēts, sarīkota diskusija vai novadīts seminārs, bet pēc tam turpmākas aktivitātes neseko. Četru projektu / iniciatīvu aktivitātes notika regulāri vismaz dažu mēnešu periodā. Tikai trīs projekti / iniciatīvas (vidēji viens no desmit) regulāri darbojās vismaz viena gada ilgumā.

Protams, ir projekti, kuriem objektīvi nav iespējama atkārtojoša norise, piemēram, tiek izdota grāmata vai sarīkota konference. Taču kopumā redzama tendence veidot individuālus vienas reizes notikumus (diskusija, nodarbība), kas ir noorganizējami īsākā laikā un ar potenciāli mazāku finansējumu nekā plānojot secīgas aktivitātes gada laikā viena projekta ietvaros. Tas rada fragmentāciju un negatīvi ietekmē projektu ilgtspēju, jo arī komunikācijas aktivitātes par vienas reizes pasākumu notiek potenciāli īsāku laiku (un ar mazāku budžetu) nekā regulāra ilgtermiņas projekta popularizēšana.

Ja medijpratības aktivitātes drīz pēc to sākšanas tiek noslēgtas un to veidotāji pārorientējas uz jauniem projektiem, tas kavē arī medijpratības tematu attīstīšanu un padziļinātu aplūkošanu, zināšanu pārnesi. Tāpēc būtu vēlami projekti, kas paredz laika ziņā ilgāku / regulāru mediju izglītību – vismaz viena gada ilgumā, lai nodrošinātu arī stabilākus sasniegtos projekta rezultātus.

 

Rezultātu atkalizmantošanas potenciāls

Lai gan vairums no analizētajiem projektiem ir vienas reizes norises, taču to stiprā puse ir izstrādāto materiālu atkalizmantošanas potenciāls. Tikai viens projekts ir tāds, kura beigās, izņemot ierobežotam skaitam dalībnieku sniegtās zināšanas un prasmes, nav citu paliekošu rezultātu. Pārējiem, pat ja tie notikuši “gaistošo” pasākumu formātā (seminārs, lekciju cikls), ir noslēgumā publiski pieejams un salīdzinoši viegli atrodams video ieraksts vai izstrādātie materiāli – grāmata, mācību stundu plāni, video u.tml.  Tas sniedz labumu sabiedrībai arī pēc projekta aktīvās fāzes beigām.

 

Izglīto teorētiski, maz praktisko uzdevumu

Vērtējot projekta saturu korelācijā ar potenciālajiem medijpratības izglītības mērķiem, lielākā daļa (18 no 27 projektiem) pamatā veicina zināšanas, piemēram, tās ir lekcijas bez praktiskajiem uzdevumiem. Tikai trešā daļa no projektiem orientēti uzlabot gan dalībnieku medijpratības zināšanas, gan prasmes, iekļaujot saturā arī praktiskos uzdevumus. Rekomendējams projektos vairāk ietvert prasmju attīstīšanas daļu, piemēram, teorētisku lekciju papildināt ar praktiskiem darbiem, piemēram, faktu pārbaudes treniņu, dezinformācijas atpazīšanu vai citu tematiski saistītu uzdevumu, lai auditoriju ne tikai teorētiski izglītotu, bet arī mācītu praktiskus informācijas izvērtēšanas paņēmienus un soļus.

 

Par maz novitātes? 

Tikai dažiem projektiem saskatāma īpaša novitāte izvēlētās mērķauditorijas, tematikas vai praktiskās īstenošanas metožu ziņā. Tie ir projekti, kuri adresēti Latvijā līdz tam reti uzrunātai / nekad neuzrunātai vai grūti sasniedzamai auditorijai (nav ierastie projekti, piemēram, jauniešiem vai skolotājiem). Tematiskā ziņā ir izvēlēti jauni, būtiski medijpratības temati vai neparasta kombinācija iepretim jau regulāri projektos iekļautam vispārīgam saturam, piemēram, par to, kā atšķirt dezinformāciju. Vismazāk novitāte ir izteikta izmantoto metožu ziņā, kur lielākoties dominē ierasti paņēmieni, piemēram, lekcijas vadīšana. Tas varētu būt saistīts arī ar projektu finansējumu un rutinizētu, jau pārbaudītu pieeju projektu veidošanā. Jaunu metožu izmantošana prasa arī papildu prasmes no projekta personāla.

Lai gan noderīgi ir arī “rutīnas projekti”, kas pilda noteiktu funkciju, svarīgi ir arī projekti - “flagmaņi”, kuri medijpratības laukā ienes ko jaunu. Tas, ka tikai nelielai daļai projektu piemīt augsta novitāte, var potenciāli palēnināt medijpratības lauka attīstību, jo priekšroka tiek dota jau pārbaudītiem, taču, iespējams, ne vienmēr efektīvākajiem projektu īstenošanas ceļiem.

 

Komunikācijas stratēģija

Ieteicams izvērtēt medijpratības materiālu publicēšanas stratēģiju. Medijpratības projektu ilgtspēju ierobežo salīdzinoši īsais laiks, kurā daļā projektu ir pieejami sabiedrībai. Lai gan atsevišķa projekta mājaslapa lietotājam ļauj vienkopus piekļūt visiem materiāliem, tādas izveidei piemīt arī potenciālais risks – kādu laiku pēc projekta beigām speciāli izveidotās mājaslapas nereti beidz eksistēt, līdz ar to projekta rezultāti tīmeklī vairs nav pieejami.

Intervijas ar medijpratības projektu potenciālās mērķauditorijas pārstāvjiem arī liecina, cik dažādas ir vēlmes un gaidas, kādā formātā vēlas saņemt ar medijpratību saistītu informāciju. Secināms, ka informācijas potenciālajai mērķauditorijai ir pārāk maz, it sevišķi tiem cilvēkiem, kuriem medijpratības jautājumi nav ikdienas darba daļa kā tas ir skolotājiem, bibliotekāriem. Tāpēc lielāka uzmanība pievēršama arī komunikācijas aktivitātēm, lai sasniegtu arī tos, kuri jau nav regulāro interesentu lokā.

 

Oriģinālsatura un adaptāciju kombinācija

Analizējot pētījuma izlasē iekļauto projektu satura izcelsmi, vairums jeb 20 no 27 projektiem ir Latvijā radīts oriģinālsaturs, vienam izcelsmi ir grūti noteikt, savukārt sešu projektu pamatā ir adaptētais saturs – citā valstī izstrādāti materiāli tiek tulkoti un / vai pielāgoti Latvijas kontekstam. Par tādu uzskatāmas, piemēram, tiešsaistes spēles “Go viral!” un “Harmony square” vai Vašingtonas universitātē izstrādātās medijpratības izlaušanās istabas spēles adaptācija. Ņemot vērā lielo oriģināli radīto projektu proporciju, adaptēto projektu daļa vērtējama pozitīvi. Šāda pieejas ļauj Latvijā iedzīvināt citviet jau pārbaudītus pasākumus, un ir svarīgi, lai tie nevis tiktu mehāniski pārtulkoti, bet gan būtu pielāgoti Latvijas kontekstam.

 

Spēja raisīt pārmaiņas sabiedrībā

Viens no projekta ilgtspējas elementiem ir tā spēja radīt pārmaiņas sabiedrībā. Šajā pētījumā tika definēts, ka maksimālais punktu skaits (2) tiks piešķirts projektiem, ja tie palīdz vai potenciāli pretendē palīdzēt cilvēkiem medijpratību lietot tā, lai paplašinātu viņu (ie)spējas dzīvē (zināšanas, veidi, kā kaut kas saistībā ar mediju lietojumu dzīvē tiek darīts citādi). Šo vērtējumu neieguva neviens projekts. 18 projektiem konstatēta daļēja spēja radīt pārmaiņas sabiedrībā, kas ir labs rādītājs. Tikmēr deviņiem projektiem (1/3 daļai) ir minimāla spēja radīt pārmaiņas vai arī to ir grūti noteikt.

Kā veicināt projektu spēju piedalīties pozitīvu pārmaiņu sekmēšanā? Tas ir cieši saistīts ar projekta novitātes aspektiem un regularitāti / ilgstamību laikā, jo vienas reizes pasākumiem pārmaiņu veicināšanas potenciāls ir mazāks.

 

Diskusija par ilgtspējas un efektivitātes kritērijiem

Pētījums izgaismoja medijpratības projektu trūkumus (pārāk maz ilgtermiņa pasākumu; salīdzinoši maza proporcija ar projektiem, kuriem piemīt novitāte mērķauditorijas, tematiskā vai praktisko metožu ziņā; lielākā daļa sniedz teorētiskas zināšanas, tikai trešdaļa – orientēta attīstīt arī medijpratības prasmes u.c.). Taču tas uzrādīja arī projektu stiprās puses – to rezultātiem ir augsts atkalizmantošanas potenciāls, vairums projektu veidotāju aptaujā atklāja, ka veic medijpratības aktivitāšu efektivitātes mērījumus.

Nenoliedzami projektu ilgtspēja, efektivitāte un ietekme ir saistīta ar pieejamo finansējumu. Taču viens solis, ko iespējams īstenot vispārējās izpratnes veicināšanai, ir par mediju politiku atbildīgās ministrijas vai starptautisku partneru organizēta sanāksme. Tā varētu būt pieredzes apmaiņa ar kolēģiem no citām valstīm vai diskusija par medijpratības projektu ilgtspējas un efektivitātes kritērijiem, veidojot Latvijas situācijai attiecināmas vadlīnijas, kas varētu kalpot par atskaites punktu jaunu projektu plānošanā. Līdzšinējie medijpratības projektu īstenotāju priekšstati ir atšķirīgi par to, kāds ir ilgtspējīgs un efektīvs medijpratības projekts un kā vērtējami Latvijā radītie projekti, tiem piedēvējot pretējus raksturojumus, sākot no “ne pārāk ilgtspējīgi” līdz vērtējumiem, ka “ir vidēji labi” vai “ļoti [ilgtspējīgi]”. Šāda diskusija varētu veicināt vienotāku redzējumu par to, kāds projekts uzskatāms par ilgtermiņa aktivitāti un kādi ir tā ilgtspējas kritēriji, tādējādi sekmējot to, ka nākotnes medijpratības projekti ir ilgtspējīgāki, efektīvāki un ietekmīgāki.

 

Autors:  Dr. Klinta Ločmele, Baltijas Mediju izcilības centra vecākā pētniece un docente Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļā

 

Pilns pētījuma teksts latviešu valodā pieejams šeit.