Foto: Ivars Utināns

Šonedēļ visā pasaulē tiek atzīmēta UNESCO Pasaules medijpratības nedēļa, kuras laikā notiek dažādi pasākumi, veltīti kritiskās domāšanas un informācijas pratības stiprināšanai.

Baltijas Mediju izcilības centrs kopā ar New East ieskandināja šo nedēļu jau iepriekš, 22. oktobrī, ar Medijpratības dienu Latgalē, jau trešo šāda veida pasākumu, kas šogad notika Daugavpilī.

Konference pievērsās kultūras, radošuma un medijpratības nozīmei sabiedrības noturības un drošības veidošanā Baltijas pierobežas reģionos. Daugavpils kā daudzveidīga pierobežas pilsēta bija īpaši piemērota šai tēmai, tā apliecina, cik svarīgi ir kultūras, izglītības un mediju tilti, kas palīdz veidot saliedētu un uzticībā balstītu kopienu.

Dienas ievadā notika diskusija “Maigie pierobežas drošības ieroči: kā kultūra, mediji un izglītība stiprina Latgales sabiedrību?”, kurā piedalījās kultūras ministre Agnese Lāce, LSM valdes loceklis tehnoloģiju jautājumos un LATO biedrs Ingemārs Vekteris, Līvānu novada MJIC “Kvartāls” vadītāja Marija Driksna un Pasienes baznīcas prāvests Vitālijs Filipenoks. Sarunu vadīja Vladislava Romanova. Dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem — vai Latgales iedzīvotāji jūtas kā neatņemama Latvijas sabiedrības daļa un vai kultūra, mediji un izglītība var būt drošības balsts laikā, kad notiek informatīvais karš.

Kultūras ministre Agnese Lāce uzsvēra kultūras kā pamatvērtības nozīmi sabiedrības stiprināšanā, savukārt prāvests Vitālijs Filipenoks norādīja, ka pierobežas mazajās kopienās joprojām trūkst uzticamas informācijas un skaidrojumu par aktuāliem notikumiem. Viņš atzina: “Prāvestam ir jāskaidro draudzei gan Dieva likumi, gan valsts likumi,” komentējot situāciju par iedzīvotāju satraukumu par Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Savukārt Marija Driksna akcentēja jauniešu aktīvo iesaisti un vēlmi rīkoties: “Jaunieši neanalizē, vai viņi ir Latvijas daļa, viņi rīkojas, lai tāda būtu.”

Pēc diskusijas dalībnieki turpināja sarunas domnīcas formātā, ko vadīja aktīviste Anželika Litvinoviča. Šī formāta mērķis bija veicināt uzticēšanos, iekļaušanu un atklātu sarunu starp dažādu kopienu pārstāvjiem.

Konferencēs mēs tiekamies, lai dalītos ar saviem stāstiem un uzklautītu citu stāstus, tas dod atbalsta un pleca sajūtu. Šoreiz “Re:Baltica / Re:Check” žurnāliste Annija Petrova dalījās pieredzē par naida runas un sabiedrības šķelšanās izaicinājumiem Covid-19 pandēmijas laikā, stāstot par dokumentālo seriālu “Šķelšanās”. Viņas stāsts kalpoja kā atgādinājums, cik nozīmīga ir empātija un kritiskā domāšana krīzes apstākļos.

Dienas turpinājumā notika trīs paralēlas sesijas — par kultūru, izglītību un medijiem.

  • Kultūras darbnīcu vadīja portugāļu māksliniece un kultūras mediatore Mafalda Garcia (Mākslas akadēmijas Latgales filiāle, “Organic Synergies” dibinātāja). Viņa dalījās pieredzē, kā radošās prakses palīdz mazināt bailes, veicina savstarpējo saikni un stiprina neaizsargātās sabiedrības grupas.
  • Mediju darbnīcu vadīja TVNET grupas galvenais redaktors, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes loceklis un Mediju ētikas padomes priekšsēdētāja vietnieks Toms Ostrovskis, aicinot uz godīgu sarunu par to, kā medijos tiek pieņemti lēmumi, kāpēc reģionālās tēmas retāk nonāk nacionālo mediju darba kārtībā un kā izskatās jaunā žurnālistu paaudze no redakciju skatpunkta.
  • Izglītības darbnīcu vadīja Alina Hačetlova, New East valdes locekle un projektu vadītāja. Viņa demonstrēja, kā interaktīvā datorspēle “Dezinformācijas medības” var kļūt par efektīvu rīku medijpratības mācīšanai skolās.

Konferences dalībnieki piedalījās simulācijas spēlē, kurā analizēja sadarbības modeļus starp lēmumu pieņēmējiem, mediju pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām un aktīvajiem iedzīvotājiem krīzes situācijās.

Vakara kulminācija bija monoizrāde “Cilvēks un Tirāns”, kas notika New East kultūrtelpā. Izrāde, balstīta Vladimira Nabokova stāstā “Tirānu iznīcināšana”, pēta cilvēka iekšējo pretrunu starp brīvību un pakļaušanos, empātiju un bailēm. Tā aicina skatītāju reflektēt par propagandas ietekmi un parāda, ka dialogam un sapratnei ir lielāks spēks nekā šķelšanai. Izrāde provocē, rosina domāt un atgādina – māksla, saruna un līdzdalība var palīdzēt pārvarēt plaisas, ko rada dezinformācija un bailes.

 

Konferenci finansiāli atbalstīja Vācijas vēstniecība Latvijā un Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Atbalstītāji: Google, CRI un Kultūrvieta V13.