Medijpratības eksperti un aktīvisti pulcējas Rīgā uz Baltic MIL Day 2024, lai stiprinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju

2024. gada 30. oktobrī K.K. fon Stricka villā Rīgā norisinājās Baltijas Medijpratības diena (Baltic MIL Day), kas pulcēja ekspertus, pedagogus un pilsoniskos aktīvistus no visas Baltijas.

Medijpratība un digitālā noturība – dienas centrā

Pasākuma atklāšanā Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga uzsvēra kopīgas misijas nozīmi – veidot medijpratīgu Baltijas reģionu. Pēc tam sekoja somu medijpratības ekspertes Anne Leppäjärvi galvenā uzruna “Cīņa par mediju labklājības valsti”, kurā viņa ieviesa jēdzienu Media Welfare State. Viņa iestājās par sabiedrību ar augstu medijpratības līmeni, plašām pilsoņu mediju tiesībām un iekļaujošu pārstāvniecību medijos – īpaši svarīgi demokrātijas aizsardzībai polarizācijas laikmetā.

Kopienu vadītas medijpratības iniciatīvas

Sesijā par kopienu lomu medijpratībā tika prezentēti projekti no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kas tapuši iniciatīvas Noturīgā Baltija ietvaros.

  • Irina Šlika no Igaunijas Ebreju kopienas stāstīja par Mediju klubu Tallinā, kur jaunieši ne tikai stiprina savu ebreju identitāti, bet arī apgūst prasmes, kā atpazīt dezinformāciju un aktīvi izmantot sociālos medijus.

  • Alīna Hačetlova iepazīstināja ar Latvijas kultūras institūta “New East” darbu ar senioriem, īpaši izceļot programmu Skills Lab, kas palīdz apgūt praktiskas digitālās prasmes un veicina paaudžu sadarbību medijpratībā.

  • Paulius Andruškevičius no Šauļu Povilasa Višinska bibliotēkas prezentēja Mediju klubu bibliotēku speciālistiem, kurā pedagogi apgūst digitālās pratības un satura veidošanas prasmes, lai pēc tam tās nodotu tālāk reģionālajās bibliotēkās.

Paneļdiskusija: kopienu loma medijpratības veicināšanā

Paneļdiskusijā “Kopienu loma medijpratības un informācijas pratības mācīšanā” Guntas Slogas vadībā piedalījās dažādu jomu pārstāvji: Zane Matesoviča (British Council Latvijā), Jorens Dobkevičs (“New East”), Linas Skirius (Civic Resilience Initiative, Lietuva) un Irina Šlika (Igaunijas Ebreju kopiena). Eksperti dalījās pieredzē, kā vietējās iniciatīvas spēj veicināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju un kā stiprināt sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām un izglītības iestādēm.

Praktiska darbnīca: kā sadarboties Baltijas mērogā?

Eksperte Maja Nenadoviča vadīja praktisku darbnīcu “Kā veidot veiksmīgu sadarbību Baltijas medijpratības īstenotāju vidū?”. Dalībnieki strādāja grupās, lai identificētu kopīgus izaicinājumus – piemēram, politikas atbalsta trūkumu vai sabiedrības iesaistes veicināšanu – un kopīgi meklēja risinājumus, kas varētu stiprināt Baltijas valstu noturību mediju jomā.

Iepazīstot mākslīgā intelekta iespējas medijos

Lietuviešu zinātnes komunikators Lukas Keraitis vadīja interaktīvu sesiju par ģeneratīvā mākslīgā intelekta ietekmi uz mediju saturu. Demonstrējot rīkus kā DALL·E un ChatGPT, viņš runāja par to, kā šīs tehnoloģijas maina satura veidošanu un kādi ētiskie jautājumi ar to saistīti. Viņš uzsvēra – medijpratībai ir jāietver arī prasme kritiski izvērtēt AI radīto saturu.

Latvijas pieeja cīņā ar dezinformāciju

Rihards Bambals no Latvijas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta dalījās ar padziļinātu ieskatu Latvijas pieejā cīņai ar dezinformāciju – sākot no iedzīvotāju iesaistes platformām līdz informatīviem rokasgrāmatām. Viņš uzsvēra – tikai ciešā sadarbībā starp valsts, privāto un akadēmisko sektoru ir iespējams panākt ilgtermiņa noturību.

Gatavojot jauniešus AI laikmetam

Laure Delmoly no CLEMI (Francijas medijpratības centra) prezentācijā stāstīja, kā skolēniem mācīt kritiski izvērtēt AI radītu saturu, saprast algoritmu darbību un atpazīt aizspriedumus. Viņa iestājās par medijpratības iekļaušanu mācību procesā kā būtisku rīku jaunās digitālās paaudzes izglītošanā.

Digitālā laikmeta garīgā veselība

Igaunijas psiholoģe Annika Räim vadīja darbnīcu “Veselais saprāts trakuma laikmetā?”, kurā pievērsās tam, kā pārmērīgs informācijas patēriņš ietekmē mentālo veselību. Dalībnieki apguva veidus, kā pārvaldīt emocionālo nogurumu un informācijas pārslodzi, uzsverot – arī psiholoģiskā noturība ir daļa no medijpratības.

Noslēgums: sadarbība un skatījums nākotnē

Baltijas Medijpratības diena noslēdzās ar tīklošanās sesiju, kurā dalībnieki atskatījās uz dienas laikā dzirdēto un apsprieda iespējas nākotnes sadarbībai. Pasākums vēlreiz apliecināja – starpvalstu partnerības ir būtiskas, lai veidotu informācijpratīgu un demokrātisku Baltijas reģionu.

Šī gada pasākums uzsvēra vienotības spēku cīņā ar dezinformāciju un mediju izaicinājumiem. Laikmetā, kad informācijas ir vairāk nekā jebkad, sabiedrības medijpratība ir atslēga spējai kritiski uztvert saturu un saglabāt noturību.