Medijpratība ģimenē: kā palīdzēt bērnam saprast to, ko viņš redz un dzird
Baltijas Mediju izcilības centrs festivālā Lampa rīkoja Mediju detektīvu darbnīca (4–7 gadi)
Vēlamies dalīties ar svarīgākajām atziņām, kuras esam guvuši strādājot ar pirmsskolas vecuma bērniem.
Medijpratība nav aizliegumi – tā ir prasme domāt līdzi.
Bērnam jāiemācās uzdot jautājumus par saturu, ko viņš redz un lieto: Kas to radīja? Kāpēc? Vai tas ir īsts?
Daži pamatprincipi, kas var palīdzēt arī mājās:
- Ekrānlaiks nav jāaizliedz – tas jāprot izvēlēties gudri
Aizliegums bieži rada tikai lielāku vilinājumu. Daudz noderīgāk ir kopā ar bērnu runāt par to, ko viņš skatās un cik ilgi– un vai pēc skatīšanās viņš jūtas možs vai nogurdināts, iedvesmots vai kašķīgs. Pašiem pieaugušajiem arī jārāda piemērs, kaut vai nosakot laikus, kad VISI ģimenes locekļi atturās no ekrānu lietošanas.
- Ko “ēd” smadzenes?
Runājot ar bērniem par dažāda veida saturu to iespējams pielīdzināt uzturam. Piemēram, ir “smadzeņu dārzeņi” (saturs, kas māca, iedvesmo, liek domāt) un “smadzeņu konfektes” (viegli sagremojama izklaide). Neviens no tiem pats par sevi nav slikts – problēma rodas, ja trūkst līdzsvara. Tāpat kā ar ēdienu, arī ar saturu vērts jautāt: vai šodien esam ēduši arī kaut ko “veselīgu”?
- Lasīšana sākas ar piemēru, nevis ar pavēli
Bērns lasīs tad, kad redzēs, ka lasa vecāki – un kad atradīs to, kas interesē viņu pašu. Piemēram, šobrīd daudziem bērniem ceļš uz lasīšanu sākas ar komiksiem. Kādi konkrētie komiksi var šķist muļķīgi, bez dziļākas jēgas un satura. Taču svarīgāk par žanru ir prieks par lasīšanu kā tādu. Kad bērns jau ir uzsēdināts uz lasīšanas āķa, ir iespējams pamazām piedāvāt arī grāmatas ar lielāku teksta daudzumu.
- Reklāma mūs mēģina ietekmēt
Vecāki ātri pamana, ka bērnus īpaši aizrauj reklāmas – gan televīzijā, gan sociālajos tīklos. Jau no mazotnes bērnu var mācīt saprast, ka to mērķis nav vienkārši informēt, bet pārliecināt – nopirkt, noticēt, iegribēt. Par to nepieciešams runāt. Piemēram, saprast, ka “apsēstība” ar šī brīža spiežammantiņu pelmeni (Dumpling) ir tā ražotāju apzināta kampaņa. Kad bērns sāk pamanīt šos “trikus”, viņš vairs nav tikai reklāmas skatītājs, bet gan tās vērotājs no malas.
- Vai tas ir īsts?
Mākslīgais intelekts ienāk arī mūsu bērnu dzīvēs, tāpēc ir svarīgi izrunāt, ka sociālajā tīklā redzamais kaķa video, kurā tas apēd ziloni, nav īsts. Bērnam ir jāsaprot – ne viss, ko redzam, ir patiess. Mazākiem bērniem te der arī vienkāršas līdzības ar, piemēram, mīļākajiem multfilmu varoņiem.
Ko var darīt vecāki pavisam praktiski?
- Skatīties un lasīt kopā, ne tikai kontrolēt no malas.
- Pēc filmas, video vai cita satura patērēšanas pajautāt: “Ko tu domā, kāpēc tas tika radīt?”
- Neuztvert bērna interesi (komiksi, spēles, video) kā problēmu, bet kā durvis uz dziļāku sarunu.
- Rādīt ziņkāri pašiem – bērni pārņem attieksmi, ne noteikumus.
