Mazas darbības, paliekošs efekts: veidojam zinošu un noturīgu sabiedrību, izstrādājot atvērtas piekļuves digitālo kabatas vārdnīcu klimata dezinformācijas mazināšanai
Ne visas cīņas notiek skaļi – dažkārt tieši pārdomāta un atvērta pieeja ir visefektīvākā. Pasaules Dabas Fonds (WWF) kā vides NVO Latvijā aktīvi strādā, lai mazinātu ar vidi saistītu dezinformāciju. Viens no risinājumiem – ikvienam pieejama, kodolīga un uzticama digitālā kabatas vārdnīca, kas palīdz izprast sarežģītus terminus. Vienlaikus organizācija stiprina arī vietējo kapacitāti darbā ar digitālajiem rīkiem un efektīvu komunikāciju.
Aizpildot robus
Vides jēdzienu lauks ir plašs un nepārtraukti attīstās. Diskusijās par klimata pārmaiņām ik pa laikam parādās jauni termini, taču trūkst vienotas, saprotamas valodas, lai par tiem runātu skaidri un precīzi. Mazākumvalodu kopienām, tostarp latviešu valodā runājošajiem, šie izaicinājumi ir īpaši jūtami – lielākā daļa informācijas pieejama angļu valodā. Kaut gan daudzi cilvēki runā vairākās valodās, ne visiem tas ir pašsaprotami. Valodas un zināšanu barjera ne tikai atstumj daļu sabiedrības no nozīmīgām klimata sarunām, bet arī kavē tos, kas ikdienā tulko terminus likumdošanā, medijos vai izglītībā. Un tieši šī barjera, lai gan nav vienīgā, veicina arī dezinformācijas izplatību.
Pieredze un vajadzība rīkoties
Pasaules Dabas Fonds (WWF) ir WWF asociētais partneris Latvijā, un vairāk nekā 30 gadus strādā vides jomā. Uzzinot par iespēju piedalīties Digital Activism programmas Local Action aktivitātē, organizācija nekavējoties uzdeva sev divus būtiskus jautājumus: vai mēs paši esam gatavi cīnīties ar dezinformāciju? Un kā varam palīdzēt arī citiem kļūt noturīgākiem un informētākiem?
Šīs iniciatīvas galvenais mērķis bija cīnīties ar dezinformāciju, veicinot izpratni – nodrošinot vietējai sabiedrībai pieejamu un saprotamu vides terminoloģiju, kas kalpo kā pamats uzticamai informācijai. Papildu mērķis bija stiprināt pašas organizācijas kapacitāti darbam ar informācijas pārslodzi un komunikācijas izaicinājumiem.
No 2024. gada aprīļa līdz oktobrim īstenotais projekts ietvēra gan tehnoloģisko spēju stiprināšanu un apmācības darbam ar dezinformāciju, gan tiešsaistes resursa – kabatas vārdnīcas – izveidi un ar to saistītu komunikācijas kampaņu.
Mērķtiecīgi gan uz iekšu, gan uz āru
“Local Action” bija vērsts gan uz PDF darbiniekiem, gan plašāku auditoriju – organizācijas tīklu un sabiedrību. Tā laikā organizācija uzlaboja iekšējo noturību, piemēram, tehnoloģisko nodrošinājumu un komunikācijas prasmes. Mazās NVO, kas ikdienā strādā ar sarežģītiem, ilgtermiņa jautājumiem, nereti saskaras ar līdzīgām grūtībām: kapacitātes trūkumu, izdegšanas risku, zemāku spēju savlaicīgi reaģēt vai stratēģiski domāt. Tieši tāpēc iekšējās kapacitātes stiprināšana soli pa solim ir tik būtiska.
Lielākais efekts – vārdi, kas atver izpratni
Vislielāko ietekmi radīja “Vides terminu kabatas vārdnīca” un tai pievienotā informatīvā kampaņa. Kampaņa akcentēja precīzas valodas, uzticamu zināšanu un avotu nozīmi cīņā ar dezinformāciju. Ar fokusa grupu starpniecību tika uzrunāti vairāk nekā 40 vides skolu pulciņu koordinatori un skolotāji, citu vides NVO pārstāvji, kā arī 20 mediju profesionāļi, kuri saņēma terminoloģijas resursus.
Savukārt sociālo mediju kampaņa netieši sasniedza vairāk nekā 173 000 cilvēku, izplatot izpratni par uzticamiem klimata terminiem un informāciju.
Iniciatīva bija īpaši vērsta uz latviešu valodā runājošām kopienām un nozares pārstāvjiem (mediji, izglītība, politika u.c.).
Ilgtspējīgs resurss turpmākai lietošanai
Projekta laikā paveiktais būtiski samazināja vienu no galvenajiem robotiem vides komunikācijā – uzticamas, saprotamas terminoloģijas trūkumu latviešu valodā. “Vides terminu kabatas vārdnīca” padarīja nozīmīgākos klimata un dabas aizsardzības jēdzienus pieejamākus plašākai sabiedrībai, vienlaikus veicinot gan zināšanu pieaugumu, gan kvalitatīvāku valodas lietojumu.
Svarīgākais – šis resurss būs pieejams arī pēc projekta beigām, ar iespēju to regulāri atjaunot un papildināt.
Viss sākas ar sevi
“Local Action” aktivitāte atstāja ievērojamu iespaidu uz dažādām auditorijām. Skolotāji atzina, ka kabatas vārdnīca ir vērtīgs resurss, kas palīdz skolēniem labāk izprast klimata jēdzienus, savukārt mediju profesionāļi novērtēja tās sniegto precizitāti un skaidrību, kas būtiska, ziņojot par vides jautājumiem. Arī Pasaules Dabas Fonda komanda uzlaboja savas iekšējās komunikācijas prasmes un efektivitāti, stiprinot spēju apzināti un savlaicīgi reaģēt uz dezinformāciju.
“Patiesa noturība sākas no iekšienes. Lai palīdzētu citiem būt informētākiem un iesaistīties klimata un dabas aizsardzībā, mums pašiem jāsaprot un jāatzīst savas robežas un jābūt gataviem mācīties,” uzsver klimata programmas vadītāja Madara Merle.
Protams, arī šis projekts nav aizritējis bez izaicinājumiem. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem bija rūpīgā un laikietilpīgā vides terminu pārbaude, sadarbojoties ar valodniekiem un nozares ekspertiem, lai nodrošinātu vārdnīcas atbilstību un precizitāti. Nelielā komanda un sadalītie darba pienākumi ierobežoja kapacitāti, radot spiedienu uz projekta laika grafiku. Tomēr, pielāgojoties apstākļiem, mērķi tika sasniegti.
Sasniegumi, kas paliek
Projekta laikā tika izveidota atvērtas piekļuves kabatas vārdnīca ar 100 vides terminiem, kas aizpilda būtisku informācijas trūkumu latviešu valodā runājošajai sabiedrībai. Arī informatīvā kampaņa sociālajos medijos pārsniedza cerētos rezultātus, sasniedzot vairāk nekā 173 000 cilvēku. Tiešā iesaiste projektā iekļāva vairākus simtus cilvēku – tostarp skolotājus, NVO pārstāvjus un žurnālistus.
Vienlaikus tika stiprināta arī organizācijas iekšējā kapacitāte, pilnveidojot digitālos rīkus un komunikācijas prasmes. Kopumā projekts veicināja sabiedrības izpratni par vides jautājumiem un uzlaboja gan Pasaules Dabas Fonda, gan viņu auditoriju spēju atpazīt un mazināt dezinformāciju.
Atgriežoties pie vērtībām
Dažkārt tieši klusākais un pārdomātākais darbs atnes visdziļāko ietekmi. Šis projekts ir tam labs piemērs. Izveidojot pieejamu digitālu vides terminu vārdnīcu, Pasaules Dabas Fonds vienlaikus risināja būtisku problēmu – klimata un dabas dezinformāciju – un stiprināja savas komandas spējas nākotnes izaicinājumiem.
Svarīgākais secinājums: vienkārša, saprotama un uzticama informācija bieži ir viss, kas nepieciešams, lai sabiedrība spētu atšķirt patiesību no maldiem. Ne vienmēr vajag skaļus saukļus – cilvēkiem bieži vien vairāk vajadzīgs miers, skaidrība un uzticami avoti.
Šis piemērs var iedvesmot arī citas organizācijas: neliela kapacitāte nenozīmē nelielu ietekmi. Mērķtiecīgs darbs, kas sakārto pamatus, var nest plašu un ilgstošu rezultātu. Investēt kvalitatīvā informācijā un komunikācijas rīkos ir būtisks solis ceļā uz informētāku sabiedrību un videi draudzīgāku nākotni. Neatkarīgi no tā, vai esi skolotājs, žurnālists vai aktīvists – skaidra, cieņpilna un precīza komunikācija ir atslēga pozitīvām pārmaiņām.
