Intervija ar Dr. Rihardu Bambalu
Dezinformācija digitālajā laikmetā kļūst par arvien lielāku izaicinājumu, ietekmējot sabiedrības stabilitāti un uzticēšanos valdībai. Šajā intervijā Dr. Rihards Bambals, Latvijas Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas departamenta vadītājs, dalās ar būtiskām atziņām par to, kā darbojas dezinformācija un kādas ir labākās stratēģijas sabiedrības noturības stiprināšanai.
Dezinformācijas kampaņas tiek veidotas ar mērķi sagrozīt realitāti, radīt šķelšanos un manipulēt ar sabiedrisko domu. Latvija nereti ir ārvalstu ietekmes operāciju mērķis, tāpēc šo taktiku izpratne ir būtiska. Dr. Rihards Bambals, viens no vadošajiem stratēģiskās komunikācijas ekspertiem, skaidro, kā attīstās dezinformācija un kādi pasākumi nepieciešami tās apkarošanai.
Q:Kādas ir izplatītākās taktikas, ko izmanto dezinformācijas kampaņas, un kam cilvēkiem vajadzētu pievērst uzmanību?
Dr. Rihards Bambals: “Latvijā mēs īpaši fokusējamies uz Krieviju un Baltkrieviju kā galvenajiem dezinformācijas draudu radītājiem. Šīs valstis jau gadiem ilgi plaši izmanto noteiktas taktikas, piemēram, naidīgus naratīvus un dezinformāciju, kas cenšas attēlot Latviju kā rusofobisku valsti ar zemiem cilvēktiesību standartiem. To redzam, piemēram, ar nepamatotiem apgalvojumiem par nacismu un citiem meliem, kuru mērķis ir nomelnot Latviju starptautiskā līmenī. Tāpat tiek izmantota metodes, lai izdarītu spiedienu uz iekšējām pretrunām sabiedrībā, veicinot sabiedrības šķelšanos.
Pēdējā laikā šīs taktikas ir kļuvušas modernākas un dezinformācijas kampaņas ir migrējušas uz sociālajiem medijiem. Piemēram, tiek izmantotas “dubultnieku” kampaņas, kas imitē īstu mediju mājaslapas, tiek izvērsta botu darbība, kā arī, pērkot viltus saturu, viltus komentārus un pat viltus satura veidotājus, tiek iegādāti klikšķi un papildu iesaiste sociālajos medijos. Tāpat tiek izmantots arī humors un mēmes – sākotnēji tie var šķist nevainīgi un izklaidējoši, taču ilgtermiņā tie var būt ļoti ietekmīgi. Jo vairāk cilvēki ar tiem saskaras un iesaistās, jo vairāk viņi tiek pakļauti šai dezinformācijai.
Es teiktu, ka dezinformācija darbojas kā lēna inde, kas pakāpeniski ietekmē mūsu prātus un emocijas. Diemžēl šīs taktikas ir zināmā mērā efektīvas, un tieši tāpēc ir ļoti svarīgi stiprināt mūsu noturību pret tām.”
Q: Kādas, jūsuprāt, ir visefektīvākās stratēģijas dezinformācijas apkarošanai mūsdienu digitālajā vidē?
Dr. Rihards Bambals: “Mēs nevaram paļauties tikai uz vienu stratēģiju vai rīku – nepieciešama visaptveroša pieeja.
Mūsu pieeja balstās uz trim galvenajiem virzieniem. Pirmkārt, efektīvu valdības komunikāciju. Iestādēm ir jābūt proaktīvām, empātiskām un cilvēcīgām savā saziņā ar sabiedrību. Taču komunikācijai jābūt arī divvirzienu procesam, nevis tikai vienpusējai informācijas nodošanai. Otrkārt, ir jānodrošina kvalitatīva un neatkarīga mediju vide. Jo brīvāk žurnālisti var veikt savu darbu un vairāk politiķi un amatpersonas atklāti dalās ar informāciju, jo uzticamāka ir publiskajā telpā pieejamā informācija. Treškārt, ir jāveicina sabiedrības noturība. Tas nozīmē stipras medijpratības prasmes, kā arī privātā sektora, akadēmiskās vides un pilsoniskās sabiedrības iesaisti informatīvās telpas aizsardzībā. Mēs Latvijā to īstenojam visaptverošas valsts aizsardzības ietvaros, ko simbolizē arī devīze “Mana Latvija. Mana atbildība“.”
Dezinformācijas apkarošana prasa sadarbību un modrību. Stiprinot medijpratību, neatkarīgo žurnālistiku un stratēģisko komunikāciju, iespējams efektīvi aizsargāt informatīvo telpu un stiprināt demokrātisko vērtību noturību.
